Daudzos gadījumos cilvēku slimības izraisa tieši netīra ūdens lietošana. Netīrs ūdens šobrīd jau ir pasaules ekoloģiskā problēma. Krāna ūdens, kā arī vairums veikalā nopērkamo ūdeņu ir hlorēti. Hlors ir ļoti bīstams, jo kā gāzveida viela tas strauji izplatās organismā. Tas nonāk arī smadzenēs un spēcīgi grauj neironu darbību. Dažādu nevajadzīgo piemaisījumu klātbūtne ūdenī, piesārņo organismu, nogulsnējas dažādos orgānos un asinsvados (pajautājiet māsiņām kā krakšķ adata durot dažu padzīvojušu cilvēku vēnāsJ) , kā arī traucē uzsūkties dabīgajiem koloīdminerāliem izraisot osteoporozi.

Arī ārstnieciskos minerālūdeņus nedrīkst dzert ilglaicīgi, jo tie ir skābi. Labi ir aku un avotu ūdeņi, taču arī šeit svarīga ir ekoloģiskā situācija tajā vietā, kur aka vai avots atrodas. Ja kādreiz (pirms 20-30 gadiem) šis ūdens bija ļoti tīrs, tad tagad, iespējams, tā vairs nav un jūs, kopā ar ūdeni, regulāri iedzerat dažādas kaitīgas vielas – baktērijas, naftas produktus, parazītus u.c.

Ūdens kvalitāti (piemaisījumu daudzumu tajā) var palīdzēt noteikt elektrolīze un TDS mērījumi (sazinieties ar mums).

Pārsvarā visi ūdeņi ir skābi, jo arī augsne visapkārt diemžēl ir skāba. Skābā vidē šūnas kļūst neaktīvas, neuzņem vajadzīgo barību, kļūst vārgas un nespēj veikt savas funkcijas. Skābā vidē nedarbojas 2500 no organismā esošajiem 3000 fermentiem – tātad nenotiek lielākā daļa visu dzīvībai svarīgo reakciju un procesu, kuros piedalās fermenti.

Vienīgais veids, kā palīdzēt organismam noturēt vajadzīgo skābju – sārmu līdzsvaru normas robežās, ir regulāri dzert sārmainu, tīru ūdeni (dienā 1.5- 2 l).