Mēs esam tas ko mēs ēdam…

Pārdomājot kādu vietu manā garīgajā attīstībā ieņem mans fiziskais ķermenis, skaidri sapratu, ka šīs lietas ir pilnībā saistītas …  un tādēļ vēlos padalīties ar savām pārdomām un pieredzi tieši šajā sakarā !

Mēs zinām, ka lai cilvēka dzīve būtu harmoniska, IR JĀBŪT LĪDZSVARAM IT VISĀ. Mums ir jāpabaro fiziskais ķermenis, emocionālais un garīgais ķermenis, dvēsele.  Un tieši par fiziskā ķermeņa barošanu …

Veselība tā ir mūsu harmonija ar apkārtējo pasauli un dabu. Fiziskā līmenī, organismā: skābju un sārmu līdzsvars, aukstuma un karstuma līdzsvars u.c.

Ejot garīgās attīstības ceļu nereti var šķist, ka fiziskais vairs nav svarīgs, galvenais, garīgais. Var gadīties, ka ķermenis atstāts novārtā.

Vēlos citēt kādu man mīļa krievu žurnāla raksta daļu:

„Akadēmiķis Ugoļevs konstatējis, ka kuņģa zarnu trakts ir pats lielākais endokrīnās sistēmas orgāns, kas dublē daudzas hipofīzes un hipotalamusa funkcijas un sintezē hormonus atkarībā no  pārtikas saskares ar zarnu traktu. Kā rezultātā  organisma hormonālais fons, un attiecīgi arī mūsu psihes stāvoklis, kā arī mūsu garastāvoklis ir ļoti atkarīgs no tā ko mēs ēdam.

Ja kādreiz esi veikusi kādu attīrīšanos, tad noteikti piekritīsi, ka pēc attīrīšanās jūtams vieglums, skaidrāks un mierīgāks prāts, garšas sajūtas mainās, ir kādi „mīļie” produkti kurus pat negribas. Līdzīgi, kā tad, kad iztīru māju – gribas priecāties un baudīt šo tīrību.

Ir veikti pētījumi, kuros atklājās, ka cilvēka zarnu traktā ap 40-50 gadiem ir uzkrājušies vidēji 3 – 20 kilogrami fekāliju masas un toksīnu !

Taisnība ir tiem, kas saka, ka organisms no visa apēstā saņem tikai dažus procentus. Tas notiek tādēļ, ka  viņš paņem to ko var paņemt un pārējo sūta atkritumos. Ja mēs ik dienas apēdam 20% dzīvas pārtikas, bet 80% nedzīvas (vārītu, ceptu gaļu, ceptus kartupeļus, gaļas izstrādājumus u.c.),  tad tikai niecīga daļa nonāk šūnās. Bet ja mēs uz šķīvja uzliekam 80% dzīva ēdiena un 20% termiski apstrādāta (vai vismaz 50% un 50%) tad tas ir lieliski, jo mūsu šūna ir paēdusi, kas ir galvenais nosacījums, lai organisms var pilnvērtīgi nodrošināt visus tajā notiekošos procesus.

Tāpēc daudz kas no tā ko dienā apēdam nedod labumu mūsu organismam, bet gan tikai apmierina garšas kārpiņas.

Savās automašīnās mēs lejam tikai tām paredzēto degvielu. Padomā, kas notiks, ja benzīna vietā ieliesim automašīnā dīzeļdegvielu vai otrādi! Vai arī kādu limonādi, jo tā taču ir garšīgāka ! Lūk, līdzīgi ir arī ar mūsu organismu. Lielu daļu no tā ko mēs ēdam, organismam nemaz nevajag, jo tas nepārstrādājas vai arī nesatur dzīvības enerģiju.

Mēs varam iedalīt produktus pēc to dzīvības enerģijas, ko austrumos sauc par prānu.

Piemēram tādi produkti, kā – ogas,  augļi, salāti, rieksti, saldās mandeles, piens un jēlas olas, ir visvērtīgākie.

Ar nedaudz vājāku enerģiju ir produkti – dārzeņi, vārīti graudi, maize, miltu izstrādājumi, vārīts piens, svaigais siers, vārītas olas.

Trešajā grupā iekļauti produkti ar stipri pavājinātu  enerģiju – sēnes, ilgi izturēti sieri, vārīta un cepta gaļa, zivs, putnu gaļa, kūpināti un sālīti gaļas produkti.

 

Produkti, kas tiek ilgi glabāti, zaudē savu dzīvības enerģiju. Padomā tikai cik vērts ir ābols, kas spīd un laistās veikala plauktā, un var tajā nostāvēt ļoti ilgi nesabojājoties? Atvedot no dārza mājās ābolus, cik ilgi viņi nostāvēs? Vai – cik gan dabīga var būt apelsīnu sula pakā, kas var stāvēt ļoti ilgi? Izspied mājās apelsīnu sulu, cik ilgi tā nostāvēs svaiga? 1 dienu, 2 dienas? Nu noteikti  ne vairāk. Un svaigais biezpiens, pieniņš – tāda ir daba – viss dzīvais neglabājas ilgi.

Pārtika ir svarīga  fiziskai, psiholoģiskai un arī garīgai veselībai. Saskaņā ar ajūrvēdu, cilvēks mazliet mainot savus ikdienas ēšanas paradumus, var atbrīvoties no daudzām kaitēm. 

Produktus, saskaņā ar ajūrvēdu, var iedalīt arī gūnās – ja mēs ilgstoši ēdam zemo enerģiju produktus – agrāk vai vēlāk šīs enerģijas var sākt dominēt cilvēkā. Tāpat kā – ja vēlamies paaugstināt augstāko, satvas enerģijas līmeni, jālieto produkti, kas satur šo enerģiju.

Pastaigājot pa veikalu un palasot etiķetes var tik nobrīnīties ko liek produktos. Taču par daudzām lietām tiek noklusēts. Produkti tiek skaisti sapakoti, reklamēti un cilvēki tos pērk, neiedziļinoties sastāvā. Kāda neatkarīga organizācija ASV veica pētījumus un atklāja, ka 75% reklamēto bērnu produktu ir kaitīgi! Tas pats attiecas uz bērnu pārtiku, nerunājot jau nemaz par pieaugušo!

 Tu teiksi, ka ir grūti katru reizi lasīt etiķetes? Nu, sākumā, tas aizņem ilgāku laiku, bet  piemēram, es esmu jau izpētījusi daudzus produktus, izvēlējusies un tagad pērku konkrēti tos. Šī pētīšana man kļuvusi arīdzan par patīkamu nodarbi. Ikreiz kad redzu ko jaunu, paskatos etiķeti – ja maizei garš saraksts ar sastāvu, momentā lieku nost, nemaz netērēju laiku tālākai lasīšanai. Maizē vairāk par 3-4 sastāvdaļām nav jābūt! Jo kas ir maize – ūdens, milti, sāls. Rauga maizēs vēl raugs (kas patiesībā arī ir kaitīgs), nu un vēl  varbūt sēkliņas. Kādēļ maizītei vajag, piemēram, nātrija acetātu u.c. vielas?! Taču varbūt tā ir iespēja, Tev pašai uzcept maizīti – ieliekot tajā savu mīlestību :-)

Labs palīgs šajā izpētes procesā var būt mājas lapa http://www.evielas.lv/ , tur vari ievadīt sev interesējošo produktu, vai arī E vielas numuru, lai atšifrētu tās kaitīgumu un pasargātu savu un savas ģimenes veselību. Taču, lai tas Tevi nebiedē – ja mēs kļūsim gudrāki, mēs lietosim organismam labvēlīgus un dzīvības enerģijas pildītus produktus. Turklāt mēs esam patērētāji un paši varam izvēlēties ko likt savā iepirkumu somā – ja nebūs pieprasījuma, nebūs arī piedāvājuma.

Esiet gudri savā izvēlē!

Ar siltiem sveicieniem un labu veselību vēlot,

Dzintra Čevere

Ja jums ir jautājumi, zvaniet vai rakstiet man>>>